|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | vai jūti | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
vai jūti kā važas plēš lietus zem mēness
kā lokās no gurduma īves
un vējasuns gaismu lokošu mēli
izkaltē mūsu dzīves
viss noklust kad tevī smilkst sapņi bez mitas
kā trauslas un vārīgas liesmas
tāds tu man patīc maigs sniegs kad mūs caursit
un naktis kļūst šūpuļdziesmas
atver man pasauli kādu to skaties
tie savādie ļaudis lai brīnās
es neprotu skaitīt laiks pats lai zūd patiess
un citi ar atbildēm cīnās
es gribu tā viegli pa īstam un jūtot
ka tevī būs vienmēr man mājas
atslēgu klikšķi dun krūtīs kā būtu
rīts līdzās bet neapstājas
(04.04.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
