|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Latgalei | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pāri purvājiem pieklust dzērves balss.
Kādā pagalmā akordeons dzied.
Maziem pirkstiņiem, valsi spēlē bērns,
Priecīgs aicinot, visus dejā iet.
Ak Latgale, maza bērna sirds.
Prieka asara acīs mirdz.
Simtiem ezeros saule veldzi rod.
Simtu pilskalnos mājo senču gars.
Kaut kur tālumā, sirds pēc tevis raud.
Un kā tevi, man citur neatrast.
Ak Latgale, gaišās atmiņas.
Vienmēr atgriezties aicinās.
Kādā pagalmā atkal valsis skan.
Pāri ezeriem melodija gaist.
Tikai tagad jau, sudrabs matos man,
Un šīs atmiņas, ir kā mirklis skaists.
Ak Latgale, sirmā vīra stāsts,
Mana bērnība, mātes glāsts.
(30.06.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
