|
|
|
|
|
|
|
| | jā, re | | Ievietojis: arpa | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
dziļi elpoju mēnessgaismu, aizturu, turu gaisu
raisu pats savu gaismu
kā jāņtārpiņš tumsā nu spīdu, sev gaismu rādu
caur paša ārējo ādu
jā, re, tu arī dedz, izrādās arī tev naktī iet bail,
kad viens tu un kails
vien tumsā malduguni redz, gaisma dienā to sedz
mēnesstaros tā nesarec
mezglā savu gaismu nesu, tik gudrs nu esmu
uz iekšu turu, indīgi sūru
jā, re, kā caur tumsu droši eju, spīdošu pakaļu
kā panaceju (03.07.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|