|
|
 |
|
|
|
|
| | dzejolis par to, ka, diemžēl, tā tas ir | Autors - arpa
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad atnāk viens, tad aiziet cits.
Tas nekas labs, tas nekas slikts.
Jā, tā tas ir, tā iet mans laiks -
Vēl tikko biju, nāk jau svaigs.
Aiz viņa rinda tādu pašu,
Kā izštancētu puišu brašu.
Drīz arī viņi projām ies,
Kā karuselī griezdamies.
Mēs visi esam te mazliet
Uz īsu brīdi (ne)laimē diet
Drīz pienāks rinda arī jums -
Mēs visi zemes mēslojums. (06.07.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|