|
|
 |
|
|
|
|
| | Kad manās acīs puķu pļava ziedēs... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad manās acīs puķu pļava ziedēs
Un mute smaržas augšup zilgmē dvesīs,
Skries putni tajās baltos spārnus dziedēt
Un manu balsi miljons sirdīm nesīs.
Ved ciešanās ik sekunde, ik dziņa,
Stieg purva rāvā soļi droši, strauji.
Kā akmens kaklā spārdās sirdsapziņa
Un beigu aplim ciparnīca aujas.
Ne iznīcībā zudīšu ne nāvē,
Vien mūža pilī zaļā saknes dzīšu
Un tiekšos senču ozolbirzī stāvēt
Un negribīgi jausto piepildīšu.
Ir gaiss kā ūdens, putni spuras cilā
Un ugunszivis senā rakstā traucas.
Es neiršos vēl debesjumā zilā -
Dēļ dzīves laivas šīs man jāuztraucas. (07.07.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|