|
|
|
|
|
|
|
| | viedoklis no kreisā aizpleca | Autors - arpa
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
es zinu, tu mani rīdīsi, nīdīsi, tāpēc vien, ka esmu – nīdēsi
uz mani spļausi un bļausi, aiz astes rausi
es esmu tev velna dots, tas mans kungs, viņam kalpot gods
un esmu tik drošs kā kaps, nedo - vels, ja tev notiek kas labs
tas otrs tāds pūkains un balts, maita, pielīdējs, klača salts
skat, viņam pat astes nav, aiz labā pleca tāds infantils stāv
nez no kurienes dies tādus rauj, nedzer, nepīpē, skuķus neskauj
šim visi nav mājās, tu uzmanies, ka nesāk tev pašam uzmākties
šis grib, lai tu mīli tik dievu, es gan saku – labāk kaimiņa sievu
lai šis pats zubrī stulbos baušļus, kamēr tu taisi sīkos kaušļus
ja jau laist, tad tikai pa kreisi, dzīve vienreiz, tas velnžēl pareizi
un ja spļauj, tad pār labo plecu, priecājies, kamēr neesi par vecu
tu man esi ne pirmais, ne pēdējais, bet nu tik mīļš kā brālis savējais
tu pie dieva pasūti viņu un iedod man savu mazo pirkstiņu (22.07.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|