|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | No ziemas uz ziemu | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
No ziemas uz ziemu stacijas vārnas
Mūs, caurspīdīgos, pa kauliņam krimst.
Vasara nespēj atvērt vēl spārnus,
Ka vecie sārņi ik apziņā dzimst.
Jo nav saknēm veldzes, pumpuram - sulas,
Acīs kā oāzes asaras žūst.
Laiks cērtas riņķiem aiz inerces trulas,
Rīga vien biezajam veras un kūst.
Morga mierā sirds stājas un junda -
Labāk lai trauksmē sistēma dzēšas...
Pasaules citas velk garmošku plēšas.
Vai vispār ir tādas? Es domāju stundām...
(23.07.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
