|
|
 |
|
|
|
|
| | No ziemas uz ziemu | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
No ziemas uz ziemu stacijas vārnas
Mūs, caurspīdīgos, pa kauliņam krimst.
Vasara nespēj atvērt vēl spārnus,
Ka vecie sārņi ik apziņā dzimst.
Jo nav saknēm veldzes, pumpuram - sulas,
Acīs kā oāzes asaras žūst.
Laiks cērtas riņķiem aiz inerces trulas,
Rīga vien biezajam veras un kūst.
Morga mierā sirds stājas un junda -
Labāk lai trauksmē sistēma dzēšas...
Pasaules citas velk garmošku plēšas.
Vai vispār ir tādas? Es domāju stundām... (23.07.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|