|
|
 |
|
|
|
|
| | Radīts steigā | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tad, kad dzejas, kā vienīgā pazīme,
Paliks stabiņos rakstīti vārdi,
Dzeja nomirs un nebūs vairs nozīmes,
Cik šie vārdi kam bijuši dārgi.
Vai tā proza, vai dvēseles izvirdums,
Neviens īsti to neņemsies pateikt.
Tas, kas tagad ir vienkārši pārsteigums,
Būtu dzeja, ja nebūtu sasteigts.
Dzejā, gluži kā mīlā, nav jāsteidzas.
Labāk izbaudīt vārdu pēc vārda.
Rindas līdzīgi rēbusam kārtojas,
Kur nav nozīmes laikam nekādam.
Var jau arī bez ritma un atskaņām,
Ja kā prievītē aust tajā rakstu.
Tikai tā, lai nav dzejoļa izskaņā,
Visiem neziņā jārausta plecus. (06.09.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|