|
|
|
|
|
|
|
| | Pašnāvnieks | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vēl viena bezjēdzīgi pakāsta diena.
Tu pamodies, bet saule jūrā jau grimst.
Ir sirdī iestājusies tāda, kā ziema,
Bet visi locekļi ir smagi, kā svins.
Pie gultas sabradātu tablešu šķembas,
Un kaut kur glāzē tvano atšķaidīts spirts.
Tā šķiet, te vakar atkal bijis ir ļembasts,
Pēc kura tu, kā ierasts, taisījies mirt.
Jau nez cik reizes esi piesmējis Nāvi.
Tev iepaticies ir tās ledainais skūpsts.
Pie Nāves durvīm tu ar cerību stāvi,
Bet iekšā netiksi, līdz nebūsi lūgts. (14.09.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1031
Kopā:6131908
|
|
|
|