|
|
|
|
|
|
|
| | Pašnāvnieks | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vēl viena bezjēdzīgi pakāsta diena.
Tu pamodies, bet saule jūrā jau grimst.
Ir sirdī iestājusies tāda, kā ziema,
Bet visi locekļi ir smagi, kā svins.
Pie gultas sabradātu tablešu šķembas,
Un kaut kur glāzē tvano atšķaidīts spirts.
Tā šķiet, te vakar atkal bijis ir ļembasts,
Pēc kura tu, kā ierasts, taisījies mirt.
Jau nez cik reizes esi piesmējis Nāvi.
Tev iepaticies ir tās ledainais skūpsts.
Pie Nāves durvīm tu ar cerību stāvi,
Bet iekšā netiksi, līdz nebūsi lūgts. (14.09.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1698
Kopā:6422471
|
|
|
|