|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pašnāvnieks | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vēl viena bezjēdzīgi pakāsta diena.
Tu pamodies, bet saule jūrā jau grimst.
Ir sirdī iestājusies tāda, kā ziema,
Bet visi locekļi ir smagi, kā svins.
Pie gultas sabradātu tablešu šķembas,
Un kaut kur glāzē tvano atšķaidīts spirts.
Tā šķiet, te vakar atkal bijis ir ļembasts,
Pēc kura tu, kā ierasts, taisījies mirt.
Jau nez cik reizes esi piesmējis Nāvi.
Tev iepaticies ir tās ledainais skūpsts.
Pie Nāves durvīm tu ar cerību stāvi,
Bet iekšā netiksi, līdz nebūsi lūgts.
(14.09.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3569
Kopā:7339160
|
| |
| |
|
Autori
