|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Laiks | Ievietojis: Freja |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņš gāja nodūris galvu un domāja
Kastaņi, zīles, pīlādžogas, lapas un ziedlapiņas
Rudens...
Raibu svārku cakaina maliņa
Lika sarauties
Un kurpes ar podziņu klabināja papēdīšus pret bruģakmeni...
Viņš pagāja garām galvu nepacēlis
Bet smarža...
Viegla, neuzbāzīga, kairinoša
Uzvēdīja un prom bija
Viņš atskatījās, viņa ne
Viņa nezināja, ka viņš ir tas, kuru gaida...
Viņš meklēja viņu starp sārtām lapām
Viņš nokavēja
Laiks
Laiks nosaka visu!
(14.09.2014) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4836
Kopā:7369769
|
| |
| |
|
Autori
