|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | tumsas piliens | | Ievietojis: arpa |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
neaiztiec manu trauslo vientulību
es tik viens kā mežā pamests suns
tur nav vietas, kur paslēpt dzīvību
kā nebūtība ir vilinoša malduguns
mata galā klusums tumsas pilienā
tur nāves klauns mani atpestīt sola
aborta embriju nekad nesauc vārdā
laime ir sadegt, ticot kā Savanarola
tu nespļauj akā, kad izdzerta sausa
kad ēd, dzer, pisies, galā nosprāgsti
pirms un pēc tevis viena vientulība -
dievs šķīla zemi, izšķīlās vieni āksti
(12.10.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
