|
|
|
|
|
|
|
| | dzejolis par rūķi | | Ievietojis: arpa | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
man uz skapja dzīvo rūķis, dažreiz čalis, citreiz pūķis
gadās naktis noraud klusi, kad dzīve pāri darījusi
uzkāpju pie viņa augšā, ieritinos siltās plaukstās
klausos klusumu un vēju, arī to, ko nedrīkstēju
dzeram kopā melnu vīnu, es par diviem, zinu, zinu
skaitu savas vecās dzejas, kamēr šis par viņām smejas
man caur nakti sarec rētas, lai neviena neredzētas
jā, kad viens un nav nekā, labāk ēna pustumsā
pienāks rīts, cik var tik viens, pelēks logā pieskāriens
tad no rūķa, kas nekas, nepaliks pat atmiņas (30.10.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|