|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | dzejolis par rūķi | | Ievietojis: arpa |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
man uz skapja dzīvo rūķis, dažreiz čalis, citreiz pūķis
gadās naktis noraud klusi, kad dzīve pāri darījusi
uzkāpju pie viņa augšā, ieritinos siltās plaukstās
klausos klusumu un vēju, arī to, ko nedrīkstēju
dzeram kopā melnu vīnu, es par diviem, zinu, zinu
skaitu savas vecās dzejas, kamēr šis par viņām smejas
man caur nakti sarec rētas, lai neviena neredzētas
jā, kad viens un nav nekā, labāk ēna pustumsā
pienāks rīts, cik var tik viens, pelēks logā pieskāriens
tad no rūķa, kas nekas, nepaliks pat atmiņas
(30.10.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
