|
|
 |
|
|
|
|
| | Es Tevi mīlu līdz sāpēm | | Ievietojis: basite | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu piekļauj sev manu augumu slaiko
Un padarīt es nevaru vairs neko,
Kaut aizliegums manu sirdi skrāpē
Tāpat jau bez visiem tāpēc...
Es Tevi mīlu, mīlu līdz sāpēm.
Tu visiem liegumiem uzliec veto.
Es Tevi mīlu, mīlu līdz sāpēm.
Un ir vienalga kas pēc tam sekos.
Tu esi manī, Tu jau sen tur mīti,
Tu jau sen manī dzīvo
Un mani sauc liktenim par spīti.
Un kā brīvības karogs plīvo
Apziņa, ja sirds liek - viss ir atļauts.
Un nu Tu pats grasies atplaukt
Un arī mani atmodināt
no 1000 gadu miega:
es Tevi pazinu jau pirms laika
un gribu ar šo atklāsmi pagodināt.
Nemaz nevajag vārdus,
Ja Tu esi man blakus:
Tu tikai liec man atcerēties,
Kas man jau piemirsies.
Šī sajūta: es Tevi nepazīstu, bet jūtu,
itkā pirms gadsimta Tu man jau būtu...
Un es zinu - par savējo nu
es Tevi saukt drīkstu. (20.11.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|