|
|
|
|
|
|
|
| | Ar labunakti | | Ievietojis: basite | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad mana roka Tavā plaukstā,
Tavs smaids iededz gaismu tumsā.
Vien daži vārdi iegulst Tavās lūpās
un izskan lēni, vienmērīgā ritmā
kā asinis mūsu pulsā:
- Nekur Tevi nelaistu, ja arī Tu muktu.
Un mana sirds mulsā
krūtīs neprātīgi sitas,
nav izvēles citas -
ir jāpaliek gultā.
Un Tavas lūpas pieliek punktu
šai naktī tumšā
ikdienas dunai
pusnakts stundā.
Ar labunakti! (02.12.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2000
Kopā:6059830
|
|
|
|