|
|
 |
|
|
|
|
| | Vāze | | Ievietojis: basite | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es esmu Tevis zīmēta,
Tevis uzzīmēta.
Es esmu kā tikko veidota
No pakļāvīga, mīksta māla.
Tavās rokās saļimstu
kā tikko pļauta zāle
Un lēnām žūstu
Tavu pirkstu skārta.
Man netrūkst osas,
Bet trūkst snīpja,
Kad kvēlas jūtas mostas,
To tad jāmeklē pie vīra.
Bet no mums kā saticīga pāra,
Tik daudz kā no pīles pelikāna.
Mana sirdsapziņa ir tīra,
Bet vai esmu laimīga?
Liekas vien sīka knīpa
Tā mūsu sirds, dvēselīte,
Bet tik liela jušana un saprašana
Un reizēm arī tik smeldzīga. (17.12.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|