|
|
|
|
|
|
|
| | Suns un lācis | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad mazais suņuks uzbrūk lācim,
Tas spalgā balsī rej un kārpās.
Dod drosmi cerība, šim krancim,
Ka saimnieks paslavēs kā nākas.
Bet lācis staigā tur, aiz žoga,
Un vaktē sava meža malu,
Kur medus ir, un pietiek ogu,
Lai badā nedabūtu galu.
Rau, saimnieks pamet sunim našķi,
Lai spēki pietiktu tam vaukšķēt,
Ja lācis sāktu meklēt kašķi,
Un saimenieku mieru traucēt.
Bet lācim cits kas nomāc prātu.
Tas negrib ķēdē, tur aiz sētas.
Un vēl jo vairāk, lai tā ādu,
Pēc tam kāds nedala pa lēto.
Jā, suņuks rej, tam tāda daba.
Tas kalpo tam, kas labāk baro.
Un mierā nesēdēs bez darba,
Kad dusmīgs saimnieks lāci vēro. (23.12.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|