|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | nav grūti | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
nav grūti vēlreiz rakt sevi no kapa
ir grūti neticēt pīšļiem
dzīve ir nejauši izrauta tapa
kas atdota mērkaķīšiem
tā nu es nejauši klimstu pa māliem
tā nu tu neviļus staigā
mēs ienākušies zem āboliem bāliem
un nokrituši pirms laika
bet vienmēr tā notiek kad satrunējis
laiks pietur pie sava zara
mēs tikai atliekas kādam kas skrējis
un parotaļājies karā
(12.01.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
