|
|
|
|
|
|
|
| | nav grūti | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
nav grūti vēlreiz rakt sevi no kapa
ir grūti neticēt pīšļiem
dzīve ir nejauši izrauta tapa
kas atdota mērkaķīšiem
tā nu es nejauši klimstu pa māliem
tā nu tu neviļus staigā
mēs ienākušies zem āboliem bāliem
un nokrituši pirms laika
bet vienmēr tā notiek kad satrunējis
laiks pietur pie sava zara
mēs tikai atliekas kādam kas skrējis
un parotaļājies karā (12.01.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2283
Kopā:6060113
|
|
|
|