|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | akmeņi uz augšu augs | | Ievietojis: basite |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Un akmeņi kā allaž uz augšu augs,
Kāds pēc manis sauks, bet vairs nesasauks.
Vilks uz zvaigznēm kauks,
Sauks un sauks- neko nesasauks.
Nu nav jau jākļūst tāpēc skopiem,
Pietiks manis gan cilvēkiem,
Gan varbūt arī lopiem,
Pēc pašvērtības vai nopelniem.
Pietiks, te ir mana miesa,
Bet es tur nepiedalos,
Aizveros un novēršos kaut kur sāņus,
Iegrimstu domās, aizpeldēt ļaujos.
Tev tika vien ārēji gaistoša spozme,
Manis tur nebija un atzīties nebija drosmes.
Kam pietrūkst jušanas, sāta,
Tas tāpat nesaprot, ka sevi māna,
Tam par maz prāta, tam saprast nav ļauts,
Ka akmeņi kā allaž uz augšu augs.
(09.03.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2153
Kopā:6101274
|
| |
| |
|
Autori
