|
|
 |
|
|
|
|
| | akmeņi uz augšu augs | | Ievietojis: basite | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Un akmeņi kā allaž uz augšu augs,
Kāds pēc manis sauks, bet vairs nesasauks.
Vilks uz zvaigznēm kauks,
Sauks un sauks- neko nesasauks.
Nu nav jau jākļūst tāpēc skopiem,
Pietiks manis gan cilvēkiem,
Gan varbūt arī lopiem,
Pēc pašvērtības vai nopelniem.
Pietiks, te ir mana miesa,
Bet es tur nepiedalos,
Aizveros un novēršos kaut kur sāņus,
Iegrimstu domās, aizpeldēt ļaujos.
Tev tika vien ārēji gaistoša spozme,
Manis tur nebija un atzīties nebija drosmes.
Kam pietrūkst jušanas, sāta,
Tas tāpat nesaprot, ka sevi māna,
Tam par maz prāta, tam saprast nav ļauts,
Ka akmeņi kā allaž uz augšu augs. (09.03.2015) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|