|
|
 |
|
|
|
|
| | Dzimis Latgalē | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sirmā meža ēnā, pirmā gaisma svīst.
Debess mala sadeg rožu ugunīs.
Neprasiet man kāpēc, sirds tā reizēm skumst.
Vai vēl citur kādreiz, tāda debess būs.
Ezeros tik dāsni saule zeltu sēj,
Un to krastā atnes rotaļīgais vējš.
Neprasiet man kāpēc, krūtīs žņaudzas sirds.
Vai vēl kaut kur citur ezeri tā mirdz.
Pāri kalniem dziesma maldās klusumā.
Latgalīši uzdzied kādā pagalmā.
Neprasiet man kāpēc reizēm skumji man.
Vai vēl kādā sētā tādas dziesmas skan. (03.04.2015) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|