|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kādēļ? | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mēs esam un paliksim draugi,
Bet kādēļ nu Tu raudi?
Kādēļ asaru no vaiga
Tu tūliņ nenorausi?
Kādēļ dienas skaiti,
Kad abi esam šķirti?
Kādēļ celies, ja baidies krist?
Kādēļ iemīlēji, ja baidies ciest?
Ozola zīle taču no ozola lejup krīt,
Lai jaunu dzīvi uzsāktu varbūt jau rīt.
Es plaukstu uz Tava pulsa neturēju,
Bet likās, ka ar sirdi Tavu dzirdu.
Varbūt vien likās, ka mana sirds
No Tavas kā skaidra avota dzer.
Mēs esam un paliksim draugi,
bet kādēļ nu Tu raudi?
Bet varbūt tas vien no dzestra vēja,
Kas asaru pār tavu vaigu dzen.
(07.04.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1247
Kopā:7559867
|
| |
| |
|
Autori
