|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kosmiskās skumjas | | Ievietojis: basite |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tieši pirms pilnmēness
kad līdzās Tev neesmu es
un gluži viens esi palicis,
debesīs lietus mākoņi jumjas,
nemanot uznāk kosmiskās skumjas.
Tās aizmiglo acis,
bet atdara sirdi.
Un ar sirdi tad redzi,
un ar sirdi tad dzirdi,
Ka kosmiskais prieks
kā stāds jau ir iestādīts -
sirds paļaujas un tic,
lai tik nu augtu liels,
izsētos un vairotos
līdz arī augļus dos.
Bet kā vēl trūkst
vai ir kas lieks
un kā tālāk būs,
lai izlemj Dievs!
Jau lietutiņš līst -
smalks un sīks
kā spolīšu diegs.
Tu atkal esi viens,
bet nu Tev apkārt
ir kosmiskais miers:
kāds darbiņš ir jau padarīts
un Dievs ir laimīgs debesīs.
(08.04.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
