|
|
 |
|
|
|
|
| | Sabiedriskais prieks | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pa skuju taku gaitā beidzamajā
Uz mūža mājām kādu līķi nes.
Un nepretojas līķis brīdī šajā,
Jo neatdzīvināt tam smadzenes.
Bez piederīgajiem, bez mācītāja,
Bez orķestra to bedrē aši laiž,
Vien klusums liecina, ka slikti gāja,
Un vārnas nesaprot, kas tādam kaiš.
Vēl vakar kabatās tam vārdi kusa,
Bet stāstam neatlika ledus spīts,
Un pats viņš jutās nospiests tā kā blusa
No visa tā, kas jukām uzrakstīts.
Rīts pienāks jauns un pienāks jauna skola,
Uz savu cilpu cilpos pirmklasnieks.
Tā ātru, nesāpīgu nāvi sola -
Tik ļauns var likties sabiedriskais prieks... (12.04.2015) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|