|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Spēles | | Ievietojis: Elss |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Man liekas ar dzīvi ir jāspēlējas. Nevis ar dzīvību, bet ar dzīvi. Dzīve ir liela spēļu un spēlētāju mīlētāja. Viņai patīk kā bumba no viņas rokām nemanāmi ieslīd spēlētāja rokās, un kā tā tikpat neticami atkal nokļūst atpakaļ pie viņas. Tā viņa pierāda, ka ir laba spēlētāja un pretiniece.
-Spēlējies ar mani,- saka dzīve, -met mani gaisā, tver kad lidoju pretim, mācies mani just kur būšu nākamajā brīdī. Esmu visa tava uzmanība. Esmu tavās rokās, jūti cik piepildīts un galvu reibinošs tev ir šis mirklis!
Dzīve piespēlē un es spēlēju tai līdzi. Viņa piespēlē visu kas viņai ir, un māca kas jādara. Mēs patiesībā esam komandas biedri un viņa ir mana trenere.
-Tu jau zini kas jādara,- dzīve čukst kad tās bumba atkal ir pie manām kājām.
Bet es nezinu. Es apjūku. Esmu tik pārņemts un pārsteigts ar šo piespēli, ka palaižu to garām. Viņa smejas.
-Tā nav godīgi,- es saku, -tas bija pārāk negaidīti. Viņa bezpalīdzīgi noplāta rokas. Es minu. Kā bija pareizi?
-Tu pārāk daudz domā...,- it kā dzirdējusi manu jautājumu dzīve saka, -...un pārāk maz improvizē. Pārāk maz brīvības ir tavās kustībās un pārāk maz atraisīšanās. Šī ir spērienu, sitienu un triecienu, dubļu un zaļas zāles pasaule. Tu nevarēji nezināt, ka šī ir rezultātu pasaule.
(03.05.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
