|
|
|
|
|
|
|
| | Uz šīs salas vientuļās... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Uz šīs salas vientuļās
Pēdējais es mītu.
Visi naktī ienira
Neieraudzīt rītu.
Rīts kā magnēts, malduguns
Aklas alkas ietīs.
Aktieri man vienīgam
Tēlot nepiespiedīs.
Stāv aiz maniem pleciem mežs,
Vārds uz katra zara.
Man šo salu tīru vēl
Nosargāt ir vara.
Bērzi raud un vējā līkst.
Kā lai pamet krastu?
Citiem līdzi noslīktu
Pat, ja peldēt prastu. (09.05.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1253
Kopā:6125175
|
|
|
|