|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Uz šīs salas vientuļās... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Uz šīs salas vientuļās
Pēdējais es mītu.
Visi naktī ienira
Neieraudzīt rītu.
Rīts kā magnēts, malduguns
Aklas alkas ietīs.
Aktieri man vienīgam
Tēlot nepiespiedīs.
Stāv aiz maniem pleciem mežs,
Vārds uz katra zara.
Man šo salu tīru vēl
Nosargāt ir vara.
Bērzi raud un vējā līkst.
Kā lai pamet krastu?
Citiem līdzi noslīktu
Pat, ja peldēt prastu.
(09.05.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3933
Kopā:6994364
|
| |
| |
|
Autori
