|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | dažas piezīmes uz svešu dzejoļu malām | Autors - arpa
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
tu esi priekš manis par grūtu
par sarežģītu
kā būtu, ja tu vienkāršotu uzdevumu
un teiktu – ejam pie manis?
tavās debesīs man nepietiks vietas?
nu tad pabīdies
---------------
(tikai viņa viena pati uzticīgi paceļ vāku)
kas, lūdzu, te pēdējais? - es pirmais, es pēdējais
aiz tevis vēl kāds nāks? - varbūt, bet savādāks
kas, lūdzu, tev noticis? - tas, ka tu esi atnācis
nezinu, ko mums darīt? - es arī, paliec, aiziesi rīt
-----------------------------
(Un tad ienāci tu
Līganā gaitā kā staigule,
Kuras klēpī var iegrimt kā nāvē)
Tu kļūdies, nāvē nevar iegrimt
es zinu, es mēģināju, bezsvara stāvoklī negrimst
bet gaita viņai kā staigulei, jā
viegli sajaukt
------------------------
(Visa debess piešķīdusi
Ar zeltītām sēkliņām
Ir sabraukts tomāts…)
es netīšām sabraucu tomātu
vēl pavisam zaļš, kas to domātu
ka viņam jau sēklas no zelta
nu jā,
varbūt nebija gluži netīšām
tā, katram gadījumam
----
(Svētdien’s dienā, pulksten vienā,
Māras baznīc’s zvani skan.)
Ja tu neesi muļķe, Saulcerīt, tev būtu labāk savu Antiņu sagaidīt.
Un Dorotheja, zoss tāda, tev taču bija par maz prāta, varēji būt Pidriķim pielaulāta.
(tā dziesmiņas, tās dziesmiņas, tās par mīlošiem auniem, ne klauniem)
Kad jums, kundzītes, būs sešdesmit gadu, nebūs zobu, staigāsiet ļukušu ādu,
Kurš muļķis tad jūsu stikla kalnā trīs reizes jās, un vispār kaut ne kalnā, bet …?
Trīs atlanti mīlestību kā pasauli caur laiku laikiem uz saviem pleciem nes –
Tas Antiņš, tas Pidriķis un, ak jā, tas trešais – tas, diemžēl, esmu es.
(varētu būt arī tu, bet tev bija citas darīšanas, viss pofig, tu biji ļoti aizņemts un tev bija pilnas bikses, vai ne?)
-------
(Tu sasiti manu kausu, vīna pilno, Kungs!
Tu man vārtus uz līksmību aizvēri, Kungs!
Tu izlēji zemē purpursarkano vīnu —
Sasodīts, varbūt tu esi piedzēries, Kungs?! )
Tu esi sīks, nekam nederīgs cilvēks, mans kalps!
Tāpēc es sasitu tavu kausu, vīna pilno, kalps!
Tu ar vīnu aizvēri vārtus uz līksmību, kalps!
Sasodīts, kāpēc gan es esmu tavs Kungs?!
(12.05.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
