|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | bēdīgie dzejoļi 1 (AK) | Autors - arpa
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
deg melnas sveces, melnu, melnu liesmu
bet klusums gan ir bezgalīgi balts
dun kapu zvani skumju bēdu dziesmu
mans sargeņģelis piemineklī kalts -
trīs saujas smilšu krīt pret zārka vāku
laiks apstājas un klusā brīnā stāv
tas bij’ mans ceļš, no kura nepārnāku
jo manis nav, jo manis vairāk nav -
skan Dievam Tēvreize pret debess rietu
skan visam ardievas, kas bijis un kas justs
no zemes nācis, tajā rodu vietu
man vieglās smiltīs tagad iedurts krusts
nu beidzies viss, vien šaura skuju taka
jūs mani atstājat, tik sveces krēslā blāv
snieg baltas ievas klusiņām uz kapa
nu manis nav, nu manis vairāk nav -
(28.05.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
