|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | bēdīgie dzejoļi 2 | Autors - arpa
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir viena traka, traka nakts. Vairs sapņu nav – tie aizgājuši tumsā dejot.
Es beidzot varu visu atstāt jums un iet viens pats uz citiem laukiem klejot.
Ir šonakt debesis kā milzīgs dārzs un visas zvaigznes pavērstas uz leju.
Re, nokrīt viena, otra, re, kā visas krīt un es pa zvaigžņu pakāpieniem augšup eju.
Neko man nevajag, nav te ko ņemt vai dot. Ir tikai sajūta par milzu bezgalību.
Tā vienmēr bija paredzēta man, bet es to dalīju starp jums ar mīlestību.
Nu vairs to nevajag, ne man, ne jums. Es negribu, lai man vēl tagad seko.
Varbūt, ka paliks jums kaut kas no manis, bet man no jums vairs nevajag neko.
Ir viena traka, traka nakts. Es beidzot esmu brīvs. Bet tumsa? Kāda tumsa?
Ar jāņtārpiņiem mani sapņi dejo!
(30.05.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2140
Kopā:6413905
|
| |
| |
|
Autori
