|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | xxx | Autors - arpa
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
es negribu neko par tevi zināt
kā iet, kā neiet, vispār kā tev klājas
uz dienas diena, gads uz gada klājas
es negribu neko par tevi zināt
es sāpes apglabāju, kapu neapkopu
viss zuda, aizauga, tik sūri projām gāja
man sava dzīve, sieva, bērni, māja
es sāpes apglabāju, neko neapkopu
pie manām durvīm pieklauvēja zēns
un tavām acīm skatījās uz mani
un klusi pateica, ka ir mans dēls
pie manām durvīm pieklauvēja zēns
2.
tu skaties manī acīm zaļām un atkal sāp, tik traki sāp
ir atkal visas rētas vaļā un atkal man – kaut kapā kāp
ir viss kā agrāk, viss tepatās un atkal, atkal viss ir jēls
melns izmisums man virsū skatās, ak Dievs, man dēls
ir pēkšņi dzīve kājām gaisā, es nezinu, ko teikt, kā būt
neko šai dzīvē nevar mainīt, nekas šai dzīvē nepazūd
par visu vienmēr iznāk maksāt, ir tikai jautājums - ar ko
svešs puika skatās tavām acīm un sirds man atkal asiņo
3
nāc iekšā, ko mēs ārā stāvam – nē
kā tevi sauc, kur dzīvo - nē
nu labi, dēls, tad ko tev vajag – neko man nevajag
tad kāpēc atnāci – man māte prasīja, grib parunāt
par ko – ej prasi pats, man viņa klusē
4
Istaba. Pustumsa. Klusums kā nāve.
Tu smēķē. Skaties acīs. Nerunā.
Kāpēc tagad? Pēc tik daudz gadiem?
Gaiss pelēks. Pelēks kā pelni urnā.
Man vēzis. Neprasi. Lūdzu, ej projām.
Ko? Bet. Nē. Bet nē. Tev. Nē. Nevar būt.
Ej. Dieva dēļ. Andri paņem. Tavs dēls.
Mīli un skaties lai neceļos nepazūd.
Kā pēc zemestrīcēm, plūdiem, kariem.
Kad viss sagrauts, drupās vien nāve stāv.
Te nav ko teikt. Viss pagalam. Pagalam.
Un Dieva nav. Šeit nav. Nekur viņa nav.
5
Tukša, kaila istaba, pelēkas sienas, melni logi, ne griestu, ne grīdas, tikai mēs divi kā spoki.
Parasti cilvēki, parastas dzīves
Bija, nebija, nekādas nozīmes.
Tu aiziesi pirmā, es pēc tevis.
Tad būsim kopā, ja Dievs būs devis.
Tukša, kaila istaba, pelēkas sienas, melni logi, ne griestu, ne grīdas, tikai mēs divi kā spoki. Tukša, kaila istaba, pelēkas sienas, melni logi, ne griestu, ne grīdas, tikai mēs divi kā spoki.
Iztaisīt tev dēlu, izlakt visu savu alu
Atrast čūsku, viņas vientuļo (s)alu
Iestādīt ozolu, uzcelt citai māju
Visa tāda tā dzīve pēcgaršu sāju.
Tukša, kaila istaba, pelēkas sienas, melni logi, ne griestu, ne grīdas, tikai mēs divi kā spoki. Tukša, kaila istaba, pelēkas sienas, melni logi, ne griestu, ne grīdas, tikai mēs divi kā spoki. Tukša, kaila istaba, pelēkas sienas, melni logi, ne griestu, ne grīdas, tikai mēs divi kā spoki. Tukša, kaila …
6
kad es tev pirmoreiz pieskāros, man sirds bija papēžos,
kad pēdējoreiz tev pieskāros, man sirds bija pirkstgalos
(22.06.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2134
Kopā:6413899
|
| |
| |
|
Autori
