|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | xxx | Autors - arpa
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
es negribu neko par tevi zināt
kā iet, kā neiet, vispār kā tev klājas
uz dienas diena, gads uz gada klājas
es negribu neko par tevi zināt
es sāpes apglabāju, kapu neapkopu
viss zuda, aizauga, tik sūri projām gāja
man sava dzīve, sieva, bērni, māja
es sāpes apglabāju, neko neapkopu
pie manām durvīm pieklauvēja zēns
un tavām acīm skatījās uz mani
un klusi pateica, ka ir mans dēls
pie manām durvīm pieklauvēja zēns
2.
tu skaties manī acīm zaļām un atkal sāp, tik traki sāp
ir atkal visas rētas vaļā un atkal man – kaut kapā kāp
ir viss kā agrāk, viss tepatās un atkal, atkal viss ir jēls
melns izmisums man virsū skatās, ak Dievs, man dēls
ir pēkšņi dzīve kājām gaisā, es nezinu, ko teikt, kā būt
neko šai dzīvē nevar mainīt, nekas šai dzīvē nepazūd
par visu vienmēr iznāk maksāt, ir tikai jautājums - ar ko
svešs puika skatās tavām acīm un sirds man atkal asiņo
3
nāc iekšā, ko mēs ārā stāvam – nē
kā tevi sauc, kur dzīvo - nē
nu labi, dēls, tad ko tev vajag – neko man nevajag
tad kāpēc atnāci – man māte prasīja, grib parunāt
par ko – ej prasi pats, man viņa klusē
4
Istaba. Pustumsa. Klusums kā nāve.
Tu smēķē. Skaties acīs. Nerunā.
Kāpēc tagad? Pēc tik daudz gadiem?
Gaiss pelēks. Pelēks kā pelni urnā.
Man vēzis. Neprasi. Lūdzu, ej projām.
Ko? Bet. Nē. Bet nē. Tev. Nē. Nevar būt.
Ej. Dieva dēļ. Andri paņem. Tavs dēls.
Mīli un skaties lai neceļos nepazūd.
Kā pēc zemestrīcēm, plūdiem, kariem.
Kad viss sagrauts, drupās vien nāve stāv.
Te nav ko teikt. Viss pagalam. Pagalam.
Un Dieva nav. Šeit nav. Nekur viņa nav.
5
Tukša, kaila istaba, pelēkas sienas, melni logi, ne griestu, ne grīdas, tikai mēs divi kā spoki.
Parasti cilvēki, parastas dzīves
Bija, nebija, nekādas nozīmes.
Tu aiziesi pirmā, es pēc tevis.
Tad būsim kopā, ja Dievs būs devis.
Tukša, kaila istaba, pelēkas sienas, melni logi, ne griestu, ne grīdas, tikai mēs divi kā spoki. Tukša, kaila istaba, pelēkas sienas, melni logi, ne griestu, ne grīdas, tikai mēs divi kā spoki.
Iztaisīt tev dēlu, izlakt visu savu alu
Atrast čūsku, viņas vientuļo (s)alu
Iestādīt ozolu, uzcelt citai māju
Visa tāda tā dzīve pēcgaršu sāju.
Tukša, kaila istaba, pelēkas sienas, melni logi, ne griestu, ne grīdas, tikai mēs divi kā spoki. Tukša, kaila istaba, pelēkas sienas, melni logi, ne griestu, ne grīdas, tikai mēs divi kā spoki. Tukša, kaila istaba, pelēkas sienas, melni logi, ne griestu, ne grīdas, tikai mēs divi kā spoki. Tukša, kaila …
6
kad es tev pirmoreiz pieskāros, man sirds bija papēžos,
kad pēdējoreiz tev pieskāros, man sirds bija pirkstgalos
(22.06.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2022
Kopā:6116478
|
| |
| |
|
Autori
