|
|
|
|
|
|
|
| | uz patversmi | | Ievietojis: arpa | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Uz patversmi es savu kuci nesu,
Pret vēju sargāju tik kluso dvesmu.
Jā, šausmās viņa, dreboša un vāra,
Kā karsta lāse kritusi no saules stara.
Tā sāpe mana, pats kad sāpēs grimstu,
Tā vaina mana, ka es pirmais mirstu.
Bez vārdiem, asarām un sirdsapziņas,
Es atvados uzreiz, uzreiz no viņas.
Uz patversmi es savu kuci nesu,
Jau sirdi krūtīs truli svešu. (04.07.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1266
Kopā:6130743
|
|
|
|