|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kas zin | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir zaudēts viss, kas kādreiz bijis dārgs.
Tiem durvis tagad, siltumtrašu vāki.
Kas zin, vai liktens saudzīgs ir, vai bargs,
Ka citu acīm šķiet tie savādāki.
Aiz katra pleciem, aizslēpies kāds stāsts.
Kas zin, vai labāk ārstēties, vai svinēt.
Varbūt ka tas, kas vienam šķitīs lāsts,
Būs otram viss, ko vien var dzīvē gribēt.
Kā karogiem, ir līdzīgs viņu mūžs.
Tie vienmēr vējā noskranduši plīvo.
Kas zin, kāds vējš nu kuram labāks būs.
To galvenais ir just, un tātad dzīvot.
Ir atdots viss, kas kādreiz bijis dārgs.
Kas zin, vai vieglāk nu, vai smagāk viņam.
Kad atnācām, mums bija tikai vārds,
Bet aizejot, vien paliks sirdsapziņa.
(11.07.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2102
Kopā:6101223
|
| |
| |
|
Autori
