|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | kad nav spēka pamosties | Autors - arpa
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
lietus putni pret logu sitas, visu nakti jumtu knābā
ligzdā savā slapjā un drēgnā, tu mani un siltumu glabā
vējš cietiem nagiem nakts tāfeli skrāpē, mākoņmalā mēness rāda mēli, ierakts līdz zodam melnās sekundēs, tu uz mani kvēli
(manas mazās bailītes pietipina, pakutina
apnikums sēž uz kakla
skumjas lien mīlēties
depresija jūt mani ar pirkstu galiem kā meitene akla)
smagi pelēkām spārnu vēdām nakts elsdama paceļas gaisos
negaidi mani, man spēka nav pamosties, es tai līdzi taisos
ausma tīrām otiņām manus naktsputnus izkrāsos zeltā
tie dziedās vitrāžās baznīcā, manis tev celtā
(13.07.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2051
Kopā:6422824
|
| |
| |
|
Autori
