|
|
 |
|
|
|
|
| | Šeit palikušajiem | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mums tiešām nevajaga daudz.
Tik vien, cik nopelnīt sev varam
Ar savu spēku, savu garu,
Un nebeidzamo dzīves sparu.
Mēs varam, vēl jau varam.
Kamēr vien būs kur spēkus smelties,
Un iemesli no rītiem celties,
Kāds celsies...
Rasā veldzēt kājas,
Pirms ausmas, apstaigājot mājas.
Tik riņķiem vien, lai neapstājas
Šis ceļš,
Kas vienmēr pārsteigumu pilns.
Ar četriem gadalaikiem rotāts,
Ik reizi savādāk kas noklāts.
Te balts, te zaļš, te dubļu stampāts,
Tad atkal skaistiem ziediem nosēts.
Kā brīnums,
Kuram nebūs gala.
Vien paraugies uz ceļa malu,
Kā bērzi draudzējas ar priedēm,
Kur uzbērums no vecām sliedēm,
Kas atduras pret upes niedrēm...
Kāds skaistums!
Nebeidzamā ritmā,
Sauc svētelis no jumta kores.
Un kaut kur tur, aiz zaļās noras,
Pie pilskalna, vai vecās skolas,
Kāds vienmēr apstāsies
Un pats sev sacīs klusu:
Šīs debesis ir mūsu. (08.08.2015) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1499
Kopā:6668371
|
|
|
|