|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Divas baltas sveces (20 rindiņas) | Autors - Aleksandrs Leicers
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mēs izdegām, bet mūsu sveķi vēl pilēs.
Kā mīlējām mēs, vairs nemīlēs.
Silti un stipri, un bez vārdiem,
Strauji un augsti, pa diviem stāviem.
Muļķi divi, kā mums tādiem
Vispār ticēt otra vārdiem?
Mēs neticējām - mēs mīlējām.
Taču mīla izirst kārtējā vainā,
Top mazāka un ātrāka, kā kadrs ainā.
Mūsu atmiņas izgaisīs laika gaitā,
Un mūsu uguns tiks pārvērsta mūžīgā tvaikā.
Tu nedomāji, ka mani pazini,
Es nedomāju, ka tu varēji.
Viņi domāja, ka esam nolemti,
Un tieši tas mūs kopā turēja
Stiprinieki un Muļķītes,
Un viņu visu dvēseles,
Roku rokā stāvēs,
Kamēr mīlā izkūpēs.
Kā divas baltas sveces.
(11.08.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1505
Kopā:6668377
|
| |
| |
|
Autori
