|
|
 |
|
|
|
|
| | Es | Autors - Gunta
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Manī viegli bēdām iepūžņoties,
Kā skudru pūznis tās sev māju ceļ
Pa vienai asariņai zemē salasītai
Skumju skudras ātri projām veļ.
Ir brīži, kad es laimes pļavā topu
Un prieka bites manos ziedos dūc
Vācot nektāru tās čalodamas laižas
cauri sārtiem labsajūtas mākoņiem.
Kad dusmu trauks līdz augšai piepildījies
Vētrā pārvēršas mans egoisma gars
Tad zibeņi un krusas vārdi jaucas
Un melni mākoņi virs citu galvām tumst.
Bet tomēr maza meitene es esmu
Ar gaišām bizēm pāri pleciņiem
Man visa dzīve margrietiņas ziedā
Un pašā vidū saules staru spīts. (17.08.2015) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2667
Kopā:6855909
|
|
|
|