|
|
|
|
|
|
|
| | Mūsu mājas | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Reiz negaisā, zem pērkondārdiem,
Es izgāju pa mājas vārtiem,
Kur apvārsnis mirdz rotu sārtu,
Kur rudens mākoņi guļ kārtām,
Lai runātos ar lietus lāsēm.
Kā bērnu dienās, pilnā balsī,
Un abas rokas stiepjot gaisā,
Es lietus lāsēm steidzos vaicāt,
Kur atrodas to īstās mājas.
Vai te uz zemes, kur tās stājas?
Vai kaut kur tur, pie debess malas?
Kur siltie vēji rotaļājas,
Un paver ceļu pretī zemei,
Tā dodot laiku īsai dzīvei,
Vien mirkli katrai justies brīvai,
Lai pēcāk kustu zemes dzīlē.
Bet velēnu veļ arkla lemess...
Te atkal saredzama debess,
Kas jūs, kā garu projām aiznes.
Un to, kas bijis nākas aizmirst...
Tad kur ir mūsu īstās mājas?! (01.09.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2352
Kopā:6060182
|
|
|
|