|
|
|
|
|
|
|
| | Mūsu mājas | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Reiz negaisā, zem pērkondārdiem,
Es izgāju pa mājas vārtiem,
Kur apvārsnis mirdz rotu sārtu,
Kur rudens mākoņi guļ kārtām,
Lai runātos ar lietus lāsēm.
Kā bērnu dienās, pilnā balsī,
Un abas rokas stiepjot gaisā,
Es lietus lāsēm steidzos vaicāt,
Kur atrodas to īstās mājas.
Vai te uz zemes, kur tās stājas?
Vai kaut kur tur, pie debess malas?
Kur siltie vēji rotaļājas,
Un paver ceļu pretī zemei,
Tā dodot laiku īsai dzīvei,
Vien mirkli katrai justies brīvai,
Lai pēcāk kustu zemes dzīlē.
Bet velēnu veļ arkla lemess...
Te atkal saredzama debess,
Kas jūs, kā garu projām aiznes.
Un to, kas bijis nākas aizmirst...
Tad kur ir mūsu īstās mājas?! (01.09.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1734
Kopā:6121903
|
|
|
|