|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nu došos | | Ievietojis: basite |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es palūgšu pašu Dievu,
Lai dāvā dienu vienu,
Kad Tevi par savu saukt
Un cieši Tevi apskaut.
Tad saistīs mūs ciešas saites,
Tik stipras tā kā kļava,
Kas dziļi izlaiž savas saknes -
Tu esi mans, es Tava.
Es nometīšu lapas,
Jo zināšu, ka mums sapas.
Pēcāk no tām taps humuss,
Bet siltums tiks abiem mums.
Pat ja uzsnigs sniegs-
Kopā vissaldākais miegs.
Un, ja vēlēsies, es būšu zeme,
Tu -ūdens, kurš dzimis kā sniegs.
Mana dvēsele jautri palos
Un kā upēs plūdīs prieks.
Rau, jau atkal pumpuri koku zaros.
Es būšu ar Tevi rados,
Ja vien Dieviņš šo dienu dos.
Es paļaujos -
Tu sirdī uzticību vies.
Nu došos -
ar Tevi satikties.
04102015
(06.10.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
