|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | SPĒLE | Autors - Kimikite
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Savu lauzto sirdi nu turu plaukstā
Dārgā – Tu neesi vairs mana jaukā.
Tavi saldie vārdi un glāsti bij’ meli
Tu spēlējies ar mani - kā kaķis ar peli.
Bet tagad novēršu skatu no Tevis
Man pietiek melu, ko rīts šis ir devis.
Pukstošo dārgumu lieku mēteļa kabatā savā,
Lai tumsa un klusums to sargā.
Gan atkal kāds atkausēs arī sirdi manu,
Sniegs rūpes un maigumu savu.
Ausīs rīts siltāks, tīrāks un baltāks,
Slēgsies manas rokas jaunās skavās.
Bet vai tā nebūs tik kārtējā spēle
Kaķa un peles spēle..
(19.01.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3935
Kopā:7212647
|
| |
| |
|
Autori
