|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pāvilostas mols | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Jau gadu desmitiem tas viļņus lauž,
Un noslēpumus savus neizpauž.
Pār jūru slīd, kā bruģis tāls,
Šis vecais Pāvilostas mols.
Kā mēmais liecinieks, kas visu zin,
Tas katru savu stāstu šalkās tin.
Un, ja vien kāds to sadzirdēs,
Nekad vairs aizmirst nevarēs.
Vai atceries, kā šurpu nācām mēs,
Kā lējām laimes putu vērpetēs,
Kur bākas stars, kā prieka vēsts,
Par to, ka kopā būsim mēs.
Te atkal jau kāds roku rokā tur,
Starp jūru un starp debesīm kaut kur.
Un pirmais skūpsts ir vienmēr salds,
To nevar izjaukt sāļa šalts.
Tas dzīvo senās fotogrāfijās,
Un daudzo ļaužu skaistās atmiņās.
Lai arī tuvs, bet sens un tāls,
Šis vecais Pāvilostas mols.
(07.03.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2347
Kopā:6105975
|
| |
| |
|
Autori
