|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Stiprākās zāles virs zemes | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Laikmets klāt, man dažreiz liekas,
Kad dižais viss sen izdomāts.
Kaut cits ar citu gudrie tiekas,
Tiem dzīlēs ienirt neļauj prāts.
Uzpeld vēsture, zib skati,
Un domas sevi atgremo.
Pat saule zilgmē tāda pati,
Jo troksnis nozog sapņoto.
Gaisma sirmo tumsas skauta,
Bet sirdi inerce vien dzen.
Kvern nāve tur, kur valsts un tauta,
Melns vergu koris himnu sten.
Pienāk gals bez vārda, glāsta,
Un nesaukts ligzdās olas dēj.
Par stilu perverso mums stāsta
Ar tūkstoš mutēm nodevējs.
Piecelties, lai dziedē debess,
Ļaut patiesībai krūtīs augt –
Nav zāļu stiprāku virs zemes,
Kā mīlestību dzīvu saukt.
(11.05.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
