|
|
 |
|
|
|
|
| | Kas zinās | Autors - Rebeka
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vienīgās acis, kurām es nebaidījos,
Vēlējos lūkoties tajās ik brīdi,
Es iemīlēju tās.
Tāpat Tavas lūpas,
Tavas saldās, maigās lūpas,
Tik saldas kā aizliegtais auglis.
Ik pieskāriens, ko sniedzi,
Neprātīgi ādu dedzināja,
Aiz patikas un laimes sajūtas.
Dzīve bija pilnīga ar Tevi,
Tas viss un vēl vairāk,
Bija un izbija,
Muļķīgu iemeslu dēļ tas,
Un tomēr, to mazo muļķīti es iemīlēju,
Kas to lai zin,
Varbūt joprojām,
Mīlu.. (14.07.2016) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1420
Kopā:6617115
|
|
|
|