|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kas zinās | Autors - Rebeka
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vienīgās acis, kurām es nebaidījos,
Vēlējos lūkoties tajās ik brīdi,
Es iemīlēju tās.
Tāpat Tavas lūpas,
Tavas saldās, maigās lūpas,
Tik saldas kā aizliegtais auglis.
Ik pieskāriens, ko sniedzi,
Neprātīgi ādu dedzināja,
Aiz patikas un laimes sajūtas.
Dzīve bija pilnīga ar Tevi,
Tas viss un vēl vairāk,
Bija un izbija,
Muļķīgu iemeslu dēļ tas,
Un tomēr, to mazo muļķīti es iemīlēju,
Kas to lai zin,
Varbūt joprojām,
Mīlu..
(14.07.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1352
Kopā:7214102
|
| |
| |
|
Autori
