|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sikspārņu nams | | Ievietojis: MelnaEna |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Neiespējami,pilnīgi nejēdzīgi.Tomēr tieši tā tas viss bija.Daži teica,ka mājā meža vidū kāds esot pakāries,citi domāja,ka bijis ugunsgrēks,vēl teica,ka tur esot noslepkavota vesela ģimene.Tomēr māja bija tukša,jau ilgu laiku tukša. Neviens pat tā īsti nezināja,kāpēc.Varam vien minēt,kas būtu noticis,lai neviens nevēlētos tur spert savu kāju. Runā,ka pat visbriesmīgākie noslēpumi glabājas mājas sienās,spoguļos pat grīdā.Šī māja noteikti ko tādu glabāja.Māja bija divos stāvos,celta no koka.Jumts vienos caurumos,dārzs aizaudzis līdz nepazīšanai,un tā atradās meža vidū. Par to klīda nelāgas baumas,neviens pat tā īsti nezināja,kurš to uzcēlis un kāds bijis pēdējais īpašnieks.Cilvēki patiesībā mēdz būt ļoti māņticīgi,tāpēc šīs runas Edvardu Brensonu itin nemaz nesatrauca. Šis kungs bija Ņujorkā pazīstams biznesmenis,viņš uzpirka un pārdeva zemes gabalus,tomēr dzīve Ņujorkā ar diviem bērniem un sievu varētu būt grūtāka nekā šķiet. 50.gados nopelnīt godīgā ceļā visiem neizdevās,lai nu kā viņi nolēma pārcelties uz šo šķietami mazo,drošo pilsētu,kuru ieskauj mežs.Brensonam bija savs plāns,viņš bija noskaidrojis,ka netālu no šīs meža būdas ir burvīgs ezers, un viņam bija ideja,kā šo veco māju un ezeru pārvērst brīnumjaukā atpūtas vietā cilvēkiem,kas noguruši no lielpilsētas.Viņš ieradās kopā ar sievu Mēriju un diviem bērniem-Džeimsu un Nensiju.Viņi bija paņēmuši visus savus ietaupījumus,lai īstenotu ideju.Mērija bija šuvēja,bet pēdējos gadus mājās audzināja bērnus,jo Džeimsam bija tikai 7gadi un Nensijai 5.Kamēr zemes pirkšana vēl nebija notikusi,viņi apmetās netālu no pilsētas Mērijas māsas Sūzenas mājā. Brensona kungs nolēma aizbraukt apskatīt māju un ezeru uz vietas.Aizbraucis tur,viņš redzēja,ka māja patiešām bija veca, ar cauru jumtu.Darba bija daudz,lai padarītu māju piemērotu dzīvošanai.Tomēr ši vieta viņu uzrunāja,apkārt bija patiešām skaists mežs un ezerā noteikti būtu burvīgi nopeldēties karstā vasaras dienā.Vietējos iedzīvotājus izbrīnīja tas,ka kungs no Ņujorkas grasās pirkt pamesto māju,kāda vecāka kundze pat centās Brensonu atrunāt,jo mājā notiekot nelāgas lietas un vietējie tur nemaz neejot,bet viņš neticēja šīm pasakām.Līgumu izdevās parakstīt diezgan ātri,nez kāpēc šķita,ka no mājas tā vien vēlas tikt vaļā.Viņi sāka ar jumta labošanu,tad ķērās klāt sienām un grīdai,Edvardam palīdzēja Mērijas māsas vīrs un viņu dēls. Tikmēr Mērija iekopa dārzu un stādīja puķes. Reiz Mērija devās apskatīt apkārtni un uz ceļa sastapa kādu vecu sievieti.Večiņa tikai noteica: ,,Kad pirmajā pavasarī uz lieveņa atradīsi sniegbaltu mirušu kaķi,zināsi,ka visiem bijusi taisnība.’’Mērija neticēja šīm veco sievu muļķībām,tomēr tas viņu nedaudz satrauca.Tomēr viņa nolēma to nevienam nestāstīt.Pienāca ziema,māja bija pabeigta,dārzs iekopts un viņi varēja doties uz jaunajām mājām.Bērniem tur mežā patika,jau,tiklīdz izkāpa no mašīnas, viņi skrēja visu apskatīt.Tikmēr Mērija un Edvards varēja mierīgi izpakot mantas un ienest mājā.Tad Mērija izdzirdēja kliedzienu,viņa izskrēja ārā.Nensija stāvēja meža malā un kliedza,Mērija viņu centās nomierināt,bet, kas meiteni nobiedēja,tā arī nebija skaidrs.Tomēr ar to viss nebeidzās,naktī Mērija pati dzirdēja dīvainas skaņas,tādu kā klauvēšanu,viņa domāja,ka tas ir tikai vējš un gulēja tālāk,bet tad skaņa kļuva arvien skaļāka viņa centās pamodināt vīru,bet viņš bija cieši aizmidzis.Viņa nolēma pati iet paskatīties,Mērija paņēma sveci un devās lejā, bet skaņa nenāca no ārdurvīm, tā nāca no sienas. Mērija nolēma doties atpakaļ pie miera un rīt pastāstīt par to Edvardam.No rīta ģimene pabrokastoja,un tad Mērija ieminējās par dzirdēto troksni.Edvards īsti neticēja sievai,bet miera labad nolēma paskatīties,kas ir aiz sienas.Izrādijās,ka aiz sienas ir tukšums,tātad tur visticamāk ir aizmūrēta istaba.Izrādījās,ka tas bija pagrabs.,,Es nezināju,ka mums ir pagrabs,mājas plānā tas nebija atzīmēts’’sacīja Edvards.Visādā ziņā tas bija ļoti savādi.Viņi nolēma pēcpusdienā izpētīt, vai pagrabā nav palikušas kādas mantas no iepriekšējiem īpašniekiem.Viņi paņēma sveci un devās lejā pa tumšajām kāpnēm.Lejā viss bija apputējis,pilns zirnekļu tīkliem,it kā 50gadus neviens nebūtu tur gājis.Pagrabā bija daudz mēbeļu-kumode,galds,krēsli-un daudz dažādu lietu.Tad pēkšņi viņi izdzirdēja troksni,tas nāca no otra istabas gala.Edvards lēnām devās uz vietu no kuras nāca troksnis.Nez no kurienes izlidoja vesels bars sikspārņu.Viņi bija pārsteigti,bet tomēr atviegloti,ka tie izrādījās tikai sikspārņi.Viņi devās augšā un nopūta sveci.Bet vai tiešām tie bija tikai sikspārņi?Vēl nekas nebija galā.
Baumas ar laiku pierima.Dažreiz pat sķita,ka mājā nekas savāds nenotiek,un vienīgais,kas bijis- pāris sikspārņi pagrabā,bet maldāties,ja patiešām tā domājat.
,,Kuš,vai tu dzirdēji?’’vaicāja Mērija. ,,Par ko tu runā,Mērij?’’atbildēja Edvards. ,,Tur kāds klauvē pie loga’’sacīja sieviete. ,,Tev tikai izklausijās,guli tālāk.’’atteica viņas vīrs.
Mērija zināja,ka tas nebija tikai viņas galvā,bet klusēja.It īpaši Džeimsa un Nensijas labā viņa nevēlējais,lai bērni justos nobijušies.Tas bija parasts pavasara rīts,ģimene nolēma pabrokastot uz terases.Mērija atvēra durvis un uzsliekšņa gulēja miris kaķēns,sniegbalts.Sievietei bija ļoti žēl dzīvnieka.Pēkšņi atmiņā atausa rudenī satiktās večas teiktais pareģojums,sieviete centās saglabāt mieru un sev iestāstīt,ka tā ir sakritība un kaķi notriekusi kāda mašīna.Viņi paēda brokastis, un tad Edvardam radās ideja parādīt bērniem skaisto ezeru.Viņi devās ceļā.Tik līdz viņi izkāpa no mašīnas, bērni ātrāk gribēja redzēt ezeru,tikai Džeims bija ļoti kluss.Viņi sēdēja ezera malā,bērni rotaļājās piekrastē,tad pēkšņi Mērija atcerējās,ka aizmirsusi savu cepuri,un viņi ar Edvardu devās tai pakaļ uz mašīnu,bērni palika vieni burtiski uz dažām minutēm.Kad Mērija un Edvards atgriezās, mazā Nensija raudāja un kliedza pēc Džeimsa.Puika bija pazudis Nensija teica,ka viņš esot ieskrējis mežā.Visi devās meklēt,Mērija bija ļoti satraukta.Jau lēnām sāka krēslot,viņi nolēma sadalīties.Edvards meklētu kopā ar mazo Nensiju un Mērija ietu viena.Viņi sauca un meklēja,bet nekā,nekādas ziņas no mazā Džeimsa.Te pēkšņi Mērija redzēja tēlu meža biezoknī, viņa nodomāja,ka tas ir Džeims, un skrēja iekšā mežā,bet tā izrādījās tā pati veča,ko viņa satika rudenī uz meža takas.Mērija zaudēja savaldību un kliedza un večiņu, it kā viņa būtu vainīga pie Džeimsa pazušanas.Tomēr veča tikai nosmīnēja un noteica:,,Tu zini,ka man ir taisnība.’’.Tad viņa nozuda it kā nemaz nebūtu bijusi.Arī Edvardam negāja diez ko labāk. Viņam šķita,ka dzirdējis mazā zēna kliedzienus,tāpēc pieteica Nensijai pastāvēt uz taciņas,kamēr viņš pārbaudīs,kas tur ir.Kad vīrietis iznāca no meža biezokņa, Nensijas tur vairs nebija.Nebija ne ziņas ne Džeimsa,ne Mērijas,ne mazās Nensijas un nu jau vairs no paša Edvarda.Tikai garām palidoja sikspārnis. Vai tā bija tikai sakritība,vai tomēr slazds.Varbūt lāsts,ko uzlikusi večiņa?Visādā ziņā mežam ir savi noslēpumi,tas var ievilkt savā burvībā tik dziļi,ka vairs nevēlies iet ārā un dodies tikai dziļāk.Bet pagaidām atstāsim to noslēpumā.
(16.08.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1467
Kopā:6426473
|
| |
| |
|
Autori
