|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Godīgie meļi | | Ievietojis: MelnaEna |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
luga
Godīgie meļi
Luga 1 cēlienā
Kārtējais stāsts par zādzībām un melošanu? Nebūt ne, viss nekad nav tā, kā mēs domājam. Iemesls tam bieži ir tāds, ka mēs domājam,sakam un dzirdam tikai to,ko vēlamies. Tādējādi melojot paši sev, pat šobrīd noliedzot to, jūs melojat.
1.SADERINĀŠANĀS GREDZENS
STĀSTNIEKS. Rīga. 1930.gads, tik tikko pilsētā sācies jaunais, atvērtais jautrības laiks. Naktsdzīvē rit pilnā sparā. Vecrīgas ielas pārpildītas jaunu dāmu un kungu, kuri tā vien tīko pēc interesantas nakts. Tomēr šajā laikā kāds jauns vīrietis bija nolēmis bildināt kādu jaunu izskatīgu jaunkundzi. Tādēļ kungs ir devies uz juvelierveikalu.
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. Labdien, vai varu kā pakalpot?
ROSSA KUNGS. (stostās) Nē, tas ir jā. Lūdzu, es,es nezinu vai rīkošos pareizi.
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. Vēlaties iebraukt laulības ostā? (smejas)
ROSSA KUNGS. Tā laikam gan kungs. Bet, bet es nezinu...
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. Protams,ka viņa teiks jā. Sievietes to vien gaida, ticiet man. Es esmu precējies jau piecdesmit gadus. Dažreiz varētu to sievišķi nogalināt,bet tomēr bez viņas nevaru.
ROSSA KUNGS. Es ceru,ka jums taisnība, redziet mana Mērija gluži nav tik vienkārša sieviete.
Sarunu iztraucē kāda jauna sieviete
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. Sveicināti jaunkundz, vai varu,ko piedāvāt?
BETIJA. Mans vīrs teicās, ka esot atstājis te vakar savu pulksteni.
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. Ak tā, es tūliņ paskatīšos,bet neatceros,ka būtu redzējis te kādu pulksteni.
ROSSA KUNGS. Atvainojiet, vai mēs nebūtu iepriekš tikušies, jūs man šķietat ļoti pazīstama.
BETIJA. (vēl,jo vairāk aizsegdama seju ar šalli) Nedomāju kungs, es pilsētā esmu nesen.
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. Te nu tas ir, noteikti pasakiet vīram,lai ir uzmanīgāks.
BETIJA. Es noteikti pateikšu savam vīram. Cik laipni no jūsu puses! Nu tad, uzredzēšanos kungi.
ABI KOPĀ. Visu labu jaunkundz!
Betija pamet veikalu
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. Sakiet, vai jūs jau agrāk neesat šeit pircis gredzenu, es šķiet esmu jūs saticis iepriekš.
ROSSA KUNGS. Godīgi sakot, esmu gan. Bet bildinājums izvērtās par katastrofu. Es bildināju kādu dāmu vārdā Dorotija, bet viņa izrādījās mele un krāpniece. Paldies dievam es satiku Mēriju.
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. Ja jau tā, tad ņemiet dimanta gredzenu.
ROSSA KUNGS. Man Mērijai nekā nav žēl. (iegādājas gredzenu) Nu tad visu labu Hamiltona kungs.
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. Uz tikšanos Rossa kungs.
Rossa kungs iziet no veikala, viņam virsū uzgrūžas,kāds vīrietis.
MILLERA KUNGS. Sakiet, vai neesat manījis šeit melnu rokas pulksteni. Es vakar to šeit atstāju.
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. Es to nupat iedevu jūsu sievai.
MILLERA KUNGS. Sievai? Bet man nav nekādas sievas.
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. Tad,kas bija tā sieviete,kura paņēma jūsu pulksteni?
MILLERA KUNGS. Es arī to gribētu zināt. Ja viņa šeit parādās,nekāvējoties ziņojat man.
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. Protams, Millera kungs. Visu labu!
Vīrietis izskrien no veikala
2. BILDINĀJUMS
STĀSTNIEKS. Šīs interesantā situācija Rossa kungam nešķita svarīga, viņš to pat neņēmā vērā, jo šķita tā neattiecas uz viņu. Tājā vakarā viņš bija nolēmis lūgt savas iecerētās Mērijas roku, tādēļ viņi abi satikās nelielā restorānā pašā Rīgas centrā.
MĒRIJA. Sveiks dārgais, piedod, ka liku tev gaidīt. Redzi, man sanāca neliela aizkavēšanās darbā.
ROSSA KUNGS. Viss kārtībā, es tikai nu pat ierados.
VIESMĪLIS. Vai esat jau izvēlējušies? Mūsu šodienas piedāvājumā ir neticami gards suflē, varbūt dāma vēlētos to?
MĒRIJA. Lai notiek, un vēl glāzi ūdens.
VIESMĪLIS. Un jums kungs?
ROSSA KUNGS. To pašu. Mērij, es tev gribēju,ko vaicāt, tas ir lūgt. Vai tu vēlies ar mani precēties? (pasniedz gredzenu)
MĒRIJA. Jā, protams Robert!
Abi turpina ieturēt vakariņas
STĀSTNIEKS. Nākamajā rītā Rossa kungs pamodies pamanīja, ka Mērija ir pazudusi. Viņš apstaigāja visu pilsētu, aizgāja gan uz viņas darbu, gan restorānu,kur viņai patika ieturēt pusdienas. Tad viņam ienāca prātā, ka Mērija varētu būt juvelierveikalā, jo gredzenam nav pareizais izmērs.
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. Labrīt, Rossa kungs! Vai kas noticis?
ROSSA KUNGS. Nē, tas ir jā. Mērija, sieviete par , kuru es jums stāstīju. Viņa ir pazudusi, domāju, varbūt viņa ir bijusi šeit?
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. Nē, diemžēl te nav bijusi neviena sieviete.
ROSSA KUNGS. Nu tad es turpināšu meklēt ( grasās doties prom, bet tad satausta kaut ko savā kabatā) Kas tad tas? Kāds manā žaketes kabatā atstājis vēstuli.
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. No kā tā ir kungs?
ROSSA KUNGS. No Mērijas...Šeit teikts,ka viņa nespēj ar mani precēties un ir devusies prom no pilsētas. Viņa lūdz piedošanu, bet tā būšot labāk mums abiem. Labāk mums abiem? Mēs taču grasījāmies precēties. Nē, es tam neticu, Mērija tā nekad nerīkotos,šeit kaut,kas nav tīrs.
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. Ko jūs ar to gribat teikt?
ROSSA KUNGS. Man šķiet Mērija ir nolaupīta. Es tūlīt pat ziņošu izmeklētājam Krovam. Vai drīkstu izmantot jūsu telefonu?
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. Protams, šis ir ārkārtas gadījums. ( pasniedz telefonu)
ROSSA KUNGS. (zvana) Labrīt, izmeklētājs Krovs? Jā, redziet, man ir nepieciešama jūsu palīdzība, man ir aizdomas,ka mana līgava ir nolaupīta, turklāt viņai pirkstā ir dimanta gredzens. Jūs varētu atbraukt uz juvelierveikalu Ģertrūdes ielā? Brīnišķīgi.
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. Ko izmeklētājs teica?
ROSSA KUNGS. Viņš tūlīt būs šeit. Par laimi viņš bija netālu.
Veikalā ienāk izmeklētājs
IZMEKLĒTĀJS. Labdien kungi, kā redzu noticis noziegums. Vai jūs varētu pastāstīt,kas īsti notika?
ROSSA KUNGS. Redziet, vakar es bildināju sievieti vārdā Mērija, es viņai pasniedzu dimanta gredzenu un šodien viņa ir pazudusi, visas viņas mantas ir dzīvoklī, bet viņa un gredzens ir pazuduši.
IZMEKLĒTĀJS. Vai nevarētu būt, ka viņa vienkārši ir pārdevusi gredzenu un aizlaidusies?
ROSSA KUNGS. Nē, ser. Mērija tā nedarītu, turklāt manā kabatā bija zīmīte, un tajā sacītais neatbilst Mērijai.
IZMEKLĒTĀJS. Tad man viss ir skaidrs, notikusi zādzība, un jūsu līgavas pazušana ir saistīta ar gredzenu. Mums šonedēļ šis nav pirmais zādzības gadījums. Nesen ieradās,kāds vīrietis, kuram kāda sieviete uzdodoties par viņa sievu nozagusi pulksteni.
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. Jā , tas notika šeit mūsu acu priekšā.
IZMEKLĒTĀJS. Cik dīvaini! Pašlaik mums ir viena aizdomās turamā, kura uzdodas ar citu vārdu un apzog bagātus vīriešus.
ROSSA KUNGS. Ja nu viņa ir nolaupījusi manu Mēriju?
IZMEKLĒTĀJS. Pilnīgi iespējams, tādēļ es tūliņ pat sākšu izmeklēšanu. Uz tikšanos kungi!
ABI KOPĀ. Uz redzēšanos izmeklētāja kungs.
ROSSA KUNGS. Es arī došos viņu meklēt, varbūt tomēr tikai izgājusi garākā pastaigā. Visu labu!
STĀSTNIEKS. Šī rīta notikumi šķita mazliet jocīgi, tomēr nevienam neienāca prātā, ka tie godīgākie cilvēki mēdz būt lielākie meļi.
3. PAZAUDĒTAIS AUSKARS
STĀSTNIEKS. Bija pienākusi nākamā diena. Tobrīd vēl neviens nezināja, ka šī diena izvērtīsies pavisam citādāka, nekā plānots. Kaut, kas šajā lietā izmeklētājam nešķita pareizi, tādēļ viņš sarunāja tikšanos ar Rossa kungu, lai atrastu to pavedienu, kas viņam trūka, lai atklātu šo mistēriju.
IZMEKLĒTĀJS. Priecājos, ka varējāt tik ātri ierasties Rossa kungs. Es tiešām šķiet esmu, ko palaidis garām. Man trūksts pavisam neliels sīkums, kas iespējams ir nepieciešams, lai atrastu vainīgo. Pašlaik aizdomās turamā ir sieviete, kuru jūs sastapāt veikalā, tā, kura nozaga pulksteni. Diemžēl mēs viņu nevaram atrast viņas īstais vārds ir Elizabete, bet pašlaik pēc mūsu informācijas, viņa uzdodas par Betiju.
ROSSA KUNGS. Es labprāt jums palīdzētu, tikai nezinu, vai es zinu, ko tādu, kas to spētu.
IZMEKLĒTĀJS. Pastāstiet vairāk par sievieti veikalā, kā viņa izskatījas, kā izturējās?
ROSSA KUNGS. Viņa man uzreiz šķita aizdomīga, viņai bija saules brilles un melns lakats. Seja bija gandrīz vai aizklāta. Un auskari, viņai bija divi balti pērļu auskari. Es tos ievēroju, jo manai Mērijai bija tieši tādi paši. Pats viņai tos nopirku. Man šī sieviete šķita ļoti pazīstama, iespējams bijām tikušies, bet viņa to , protams, noliedza.
IZMEKLĒTĀJS. Paldies, šķiet esam uz pareizā ceļa. Es tagad došos uz juvelierveikalu un aprunāšos ar īpašnieku. Paldies, ka spējāt ierasties Rossa kungs.
ROSSA KUNGS. Visu labu, ceru,ka notversim to noziedznieci.
STĀSTNIEKS. Kamēr izmeklētājs devās uz veikalu, Rossa kungs nolēma doties mājās un nedaudz atpūsties karstā vannā.
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. Sveicināti izmeklētāja kungs, vai varu kā palīdzēt?
IZMEKLĒTĀJS. Jā, varat gan. Redziet, es vēlētos pārmeklēt veikalu, varbūt atradīšu, ko tādu, kas liecinās, kur slēpjas Betija.
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. Protams, ceru, ka spēsiet, ko atrast.
IZMEKLĒTĀJS. Kāda jums šķita šī sieviete?
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. Nu sieviete, kā sieviete. Tā nedaudz savādi ģērbusies, bet vai ta mēs vīrieši saprotam, to sievišķu modi. Viņa neko daudz neteica, bet stāsts par vīra pazudušo pulksteni bija ticams, jo kā gan viņa varēja zināt, ka pulkstenis te bija.
IZMEKLĒTĀJS. Par to es nemaz nebiju iedomājies, tātad viņa visticamāk veikalu novēroja. Bet kā tas gadījās, ka pulkstenis šeit palika?
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. Redziet, Millera kungs pirka jaunas aproču pogas, un es viņam piedāvāju uzmērīt kādu no pulksteņiem, viņš novilka savu veco pulksteni un pēc mērīšanas aizmirsa to uzlikt atpakaļ.
IZMEKLĒTĀJS. Diemžēl neatradu neko, kas spētu palīdzēt lietā. ( jau grasās doties prom,bet tad atskatās atpakaļ) Kas tad tas? Šķiet, kādam izkritis auskars. Bet kāpēc man šķiet, es jau kaut, ko šodien dzirdēju par baltiem pērļu auskariem. Ak jā, Rossa kungs ieminējās, ka Betijai bija šādi auskari. Šķiet esmu uz pareizā ceļa. Uzredzēšanos!
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. Uz tikšanos, izmeklētāja kungs!
STĀSTNIEKS. Visi bija tik ļoti aizņemti, ar šķietami vainīgās Betijas meklēšanu, ka palaida garām daudz pavedienu. Bet Rossa kungam vanna bija nākusi tikai par labu, un viņš atcerējās interesantu faktu. Viņš nolēma to pastāstīt izmeklētājam, ceļā viņš devās garām juvelierveikalam. Rossa kungs gāja, bet pamanīja, ko aizdomīgu. Veikala īpašnieks, ļoti satraukts kravāja koferi, un runāja pa telefonu. Sākumā, tas nešķita svarīgi, bet Rossa kungs nolēma pavērot, kas notiks tālāk. Te, pēkšņi no noliktavas iznāca sieviete ar melniem īsiem matiem, seju viņš neieraudzīja, bet viņai rokās bija liela sarkana soma. Rossa kungs bija redzējis šo somu, jau iepriekš. Viņš saprata, ka tā noteikti ir veikalnieka sieva un devās tālāk, lai satiktu izmeklētāju. Tad pēķšņi, viņs apstājās, viņs saprata, kas ir tas ko viņš nebija pamanījis jau agrāk.
ROSSA KUNGS. (runā pa telefonu) Izmeklētāj, mums jāsatiekas nekavējoties juvelierveikalā, es šķiet esmu atrisinājis šo mistēriju.
STĀSTNIEKS. Rossa kungs un izmeklētājs ieradās veikalā, šķita, ka Rossa kungam ir zināms vairāk, nekā mēs domājām.
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. Kungi, diemžēl es šodien izbraucu. Es došos ceļojumā kopā ar savu meitu...
ROSSA KUNGS. Elizabeti,jā man beidzot kļuva skaidrs Hamiltona kungs.
IZMEKLĒTĀJS. Kas šeit notiek Rossa kungs?
ROSSA KUNGS. Neuztraucieties, jūs tūlīt visu sapratīsiet. Redziet, es devos pie jums, lai pastāstītu to, ka Betija ir tā pati Mērija. Dienā, kad bildināju Mēriju, es ievēroju,ka viņai ausīs ir tikai viens pērļu auskars, bet es tam nepievērsu vērību. Tomēr tad, jūs paziņojāt, ka esat veikalā atradis vienu auskaru, pēc tam, kad es atcerējos, ka sievietei veikalā bija divi pērļu auskari. Tomēr ar to viss nebija skaidrs, jo kā Betija jeb Mērija varēja nozagt pulksteni, ja viņa nemaz tajā dienā veikalā nebija. Es atcerējos nelielu sīkumu, to ka tajā dienā devos pastaigā un gāju gar Hamiltona veikalu no tā iznāca Millera kungs un mēs sasveicinājāmies, bet nekādas sievietes ārā nebija. Tātad to neredzēja Betija, tas liecināja tikai par to, ka Hamiltona kungs, speciāli bija pulksteni noslēpis , lai Millera kungs to atstātu. Pēc tam nākamajā dienā Betija to paņemtu un vēlāk pārdotu. Tad Hamiltona kungs viņai pastāstīja, ka es grasos viņu bildināt un viņa nolēma savākt arī gredzenu. Tad viņiem atliktu tikai nozust. Tomēr visu šo laiku es centos saprast, kāpēc Hamiltons, škietami godīgs veikalnieks piesedz šo noziedznieci un tad es atcerējos, kā pirms gada jūs man stāstījāt, ka ar jūsu meitu Liziju notikusi liela nelaime, tieši tad arī nozuda meklēšanā izsludinātā Elizabete Iltone, man šīs uzvārds šķita pazīstams. Es sapratu to, ka viņa tikai noņēmusi no Hamiltone, pirmos trīs burtus.
IZMEKLĒTĀJS. Bet kur tad tagad ir šī Elizabete?
ROSSA KUNGS. Viņa ir šeit veikala noliktavā.
VEIKALA ĪPAŠNIEKS. Lizij, nāc ārā viņi ir mūs notvēruši.
BETIJA. Sveiks Robert!
IZMEKLĒTĀJS. Sveicināties varēsi, kad iznāksi no cietuma, ja protams iznāksi. Nespēju izsacīt vārdos, cik pateicīgs esmu jums Rossa kungs. Jūs esat atrisinājis veselu noziegumu.
ROSSA KUNGS. Es tikai saliku kopā puzles gabaliņus. Tagad gādājiet , lai šī noziedznieku ģimenīte saņem pēc nopelniem.
STĀSTNIEKS. Šādu pavērsienu negaidīja neviens, bet kā redzams, tie godīgākie mēdz būt paši lielākie meļi.
(18.08.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
