|
|
 |
|
|
|
|
| | *Un reiz es atdarīšu ar to pašu | Autors - Rebeka
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dod man vārdu
un es izteikšu visu.
Dod man spārnus
un es lidot spēšu.
Dod kaut nedaudz spēka
un es varēšu paciest visu.
Sniedz palīdzīgu roku
un reiz es atdarīšu ar to pašu.
Atvēli man laiku
un es veltīšu to tikai tev.
Es tev spētu atdot it visu, kas pieder man,
bet vai tu to pieņemtu? (07.09.2016) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|