|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ilgas | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nu gluži kā stinas
skrien manas ilgas
Pie tevis
un mana dvēsele
kā sarkans ibiss
lejā metas no kraujas
tik bezbailīgi un droši,
zinot,ka nebūs ne vainas,
jo to augšup cels spārni.
”Cerība mirst pēdējā,
kaut arī tie pavisam vāri ”,
dvēsele pie sevis nodomā
un metas lejā no kraujas.
Sārta noriet un aust saule.
(17.10.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1381
Kopā:6617076
|
| |
| |
|
Autori
