|
|
|
|
|
|
|
| | Lai uzplēš | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Un tā līdz mūžiem laikam palikšu es vaļā,
Bet ne kā zeme, kuru pamet koku cilts.
Man sāpi kaut līdz saulei augšup ceļot svēpēt,
Tik nelaist zemē, kurā sniegs grib būt vēl silts.
Uz pasakām un mīklām mani vārti vaļā,
Kur viss ir dzīvs, kaut projām ejot nepateikts.
Guļ jūras dzelmē uguntiņu dvēselītes
Un milzu pūķis savā alā neuzveikts.
Kam pagātne ir samezglotu ēnu deja,
Tam katrs solis nākošo jau parādīs.
Un lai šo mirkli uzplēš kāda tuva seja
Un teic, ka tādiem muļķiem rētas nesadzīst… (21.10.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|