|
|
 |
|
|
|
|
| | Lai uzplēš | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Un tā līdz mūžiem laikam palikšu es vaļā,
Bet ne kā zeme, kuru pamet koku cilts.
Man sāpi kaut līdz saulei augšup ceļot svēpēt,
Tik nelaist zemē, kurā sniegs grib būt vēl silts.
Uz pasakām un mīklām mani vārti vaļā,
Kur viss ir dzīvs, kaut projām ejot nepateikts.
Guļ jūras dzelmē uguntiņu dvēselītes
Un milzu pūķis savā alā neuzveikts.
Kam pagātne ir samezglotu ēnu deja,
Tam katrs solis nākošo jau parādīs.
Un lai šo mirkli uzplēš kāda tuva seja
Un teic, ka tādiem muļķiem rētas nesadzīst… (21.10.2016) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1271
Kopā:6709024
|
|
|
|