|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Lai uzplēš | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Un tā līdz mūžiem laikam palikšu es vaļā,
Bet ne kā zeme, kuru pamet koku cilts.
Man sāpi kaut līdz saulei augšup ceļot svēpēt,
Tik nelaist zemē, kurā sniegs grib būt vēl silts.
Uz pasakām un mīklām mani vārti vaļā,
Kur viss ir dzīvs, kaut projām ejot nepateikts.
Guļ jūras dzelmē uguntiņu dvēselītes
Un milzu pūķis savā alā neuzveikts.
Kam pagātne ir samezglotu ēnu deja,
Tam katrs solis nākošo jau parādīs.
Un lai šo mirkli uzplēš kāda tuva seja
Un teic, ka tādiem muļķiem rētas nesadzīst…
(21.10.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4836
Kopā:7369769
|
| |
| |
|
Autori
