|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Blakus ziediem nezāles... | Autors - Rita Kalniņa
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Meitene skūpstīja vēju,
tobrīd tik šķietami kailu,
ka tā aprises tik tikko
varēja manīt,
bet sajust gan
it visur,
kur tik nepieskaries.
"Nāc iekšā"-viņš teica,
"Nomet lieko un pacelies pāri visam-
troksnim, jūrai, zibenim."
Ķermeni gaisā dzenāja bites,
kur skārās rožlapu
maigais medus nektārs.
Tik kārs bij saules dārzs!
"Plūc smaržu!
"Pieskaries,bet neļauj izraut kodolu!,"
viņš klusu čukstēja.
Meitene apjuka...
Vējš norima, tad uzpūta,
līdz iecirta tik stipri,
ka meitenei pār vaigiem
nobira asarpērles
un dārzā lēnām iesējās
kas nezināms...
Viņa nezināja,
ko iesākt ar to,
kas dīga,
tik vienu gan manīja-
kaut kur blakus ziediem
vienmēr aug nezāles....
/Rita Kalniņa/
(22.10.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (06.12.2019, 15:18)Kurš te ir dumjš un vientiesīgs? Atzīstieties, bļin! :DPuszābaks (viesis) (06.12.2019, 14:36)Ir cilvēku kategorija, jo īpaši latviešu sabiedrībā, kam "nolikt" otru latvieti sagādā patiesu kaifu. Ja šis otrs redz tālāk un plašāk nekā vidusmēra nekompetentais letiņš, uzreiz pretīgais...Sensid (viesis) (03.12.2019, 19:50)Ha ha, filozofs, ne tikai dzejnieks. Pats tad arī atbildi uz tiem jautājumiem, kurus uzdevi.
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
