|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Blakus ziediem nezāles... | Autors - Rita Kalniņa
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Meitene skūpstīja vēju,
tobrīd tik šķietami kailu,
ka tā aprises tik tikko
varēja manīt,
bet sajust gan
it visur,
kur tik nepieskaries.
"Nāc iekšā"-viņš teica,
"Nomet lieko un pacelies pāri visam-
troksnim, jūrai, zibenim."
Ķermeni gaisā dzenāja bites,
kur skārās rožlapu
maigais medus nektārs.
Tik kārs bij saules dārzs!
"Plūc smaržu!
"Pieskaries,bet neļauj izraut kodolu!,"
viņš klusu čukstēja.
Meitene apjuka...
Vējš norima, tad uzpūta,
līdz iecirta tik stipri,
ka meitenei pār vaigiem
nobira asarpērles
un dārzā lēnām iesējās
kas nezināms...
Viņa nezināja,
ko iesākt ar to,
kas dīga,
tik vienu gan manīja-
kaut kur blakus ziediem
vienmēr aug nezāles....
/Rita Kalniņa/
(22.10.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (22.06.2020, 14:27)arpa kārtējo gaudu dzejoli "putni...putni" uzskrāpējusi. :DLjurbenjaaks (viesis) (12.05.2020, 20:38)Toč, var pārņirgties! :)))Ješka (viesis) (06.05.2020, 09:29)Diskusija par nopietnu tēmu, bet šodien prāts nenesās to padziļināt ar savām gudrībām. Pārsmējos. :))) :))) :)))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
