|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ilūziju varā jeb ideālu nav | | Ievietojis: basite |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
tuvojos tuvinos tev
pielavos pieskaros
mani tracina attālumi
vārdi mājieni
neizjusti pieskārieni
vairs neatmini
vilini valdzini tver
Velc mani aiz rokas
izvairos attālinos
bēgu kaut nevaru nekur
un to saucu par neprātu
šīs mūžīgās mokas:
tu sacel ūdens glāzē vētru,
no nekā uzbur jēgu
tu gribi mani
gribi tikai sev
pēkšņi atraidi atgūd
varbūtības sver
bet vissmagākās ir nepiepildītas ilgas
naktīs uz krūtīm guļ
top acis valgas
visvieglākās ir nemitīgās ilgas
sirdī mūžīgais dzinējs maļ
gaisīgas līganas kā vējā smilgas
uzpūš vējiņš
aizlido sīka dzirkstele gaisā
gadās pretī tēviņam mātīte
vai arī mātītei tēviņš
kā nevainīgs jēriņš
visi jutekļi moži
un viss jau liesmās
pēc brīža veries
krāsmatās
nepiepildāmu Ilgu sekās nenovēršamās,
bet jau atkal ilgojies
pēc neapjaustā
ideāla nesatiktā
(30.11.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1522
Kopā:7228492
|
| |
| |
|
Autori
