|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Īstums | Autors - Marija
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Īstums ir kaut kur Dziļāk, kur kūst Sniegi, lāstekai iztekot pavasarā.. Ārējā zibspuldze ir tikai mirklis no mūžības, turklāt, izteikts simbolos, tekstos, kodos, kā cilvēks (ie)tērpts ārējās drānās.. Īstums ir neizsakāms vārdos un raibās ainās, Īstumam var vienīgi pie-skarties ar sirdi, kā sniegpārsliņai Gaismas mirklī, līdz tā sasniedz zemi, Īstā Īstuma priekšā novelkot basas.. Stāvot sniegā ar kājām, ap kurām izkūst sniegs, atverot ceļu pavasarim, un gaidot savu, VIENĪGO sniegpārsliņu, kura, ļoti iespējams, jau nokritusi lietus lāsītē pār vaigu.. Tik klusi klusi kā asins R i t, caur liktens aci Dieva - S i r d s
(12.12.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (31.07.2019, 19:33)johaidī, Lana, tu mēneša sākumā te ienāci, bet kāpēc iepriekš man nepaziņoji, ka būsi? būtu vismaz draudzīgi parunājušies. es jau nemaz pārāk neesmu uz Tevi apvainojies, ka pameti mani...bez smecera (08.07.2019, 13:26)Pilnīgi noteikti vērts atgriezties! Izlasīju vēlreiz Jūsu vecos dzejoļus un domāju, ka tie ir mazi, bet ļoti tēlaini. Tagad esat pieaugusi, un būtu baigi forši redzēt Jūsu šā brīža darbus,...Montatnom (07.07.2019, 16:29)žēl, ka iepriekš neesmu šeit turpinājusi priecēt Jūs ar dzejoļiem.. :)Ir vērts atgriezties ? :P
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
